LATVIEŠI KOKVILNAS PLANTĀCIJĀS MISISIPI, ASV
Pirmā lielā latviešu bēgļu grupa (apm. 600 cilvēku), kas pēc Otrā pasaules kara devās uz ASV, 1949. gada maijā ieradās Ņūorleānas (New Orleans) ostā, Luiziānas štatā. Viņi nāca no Hērsbrukas, Valkas un citām bēgļu nometnēm Vācijā.
Pēc gara ceļojuma ar vilcienu viņi nonāca mazpilsētiņā Senatobijā (Senatobia), Misisipi štatā (tolaik – apm. 2000 iedzīvotāju). Latvieši apmetās uz dzīvi strādnieku būdās un sāka strādāt kokvilnas plantācijās, kuru īpašnieki bija par viņiem galvojuši, dodot iespēju ieceļot ASV. Vietējie iedzīvotāji ar interesi vēroja lielo sveštautiešu ieplūdumu un novērtēja latviešu strādīgumu, godīgumu un amata prasmes. Drīz vien latvieši nodibināja savu luterāņu draudzi. Sākumā dievkalpojumi mācītāja Pāvila Ķirsona vadībā notika brīvā dabā, pēc tam – citu draudžu baznīcās. 1950. gadā latvieši nopirka pamestu koka baznīcu Senatobijas centrā un to atjaunoja, arī iekštelpas tika iekārtotas pašu spēkiem. Altāri greznoja Augusta Annusa glezna.
Vairums latviešu tomēr ASV dienvidos nepalika ilgi. Meklēdami labākus darbus, latviešu sabiedrību un izglītības iespējas, viņi pārvācās uz lielpilsētām. Mācītāja Ķirsona dibinātās Čikagas Sv. Pāvila luterāņu draudzes pamatsastāvu veidoja no Misisipi pārceļojušie latvieši.
Senatobijas (Misisipi) latviešu luterāņu draudzes baznīcas kroņlukturis, darināts 1956. gadā
Šis latviskais kroņlukturis ar 5 zariem un 15 spuldzēm – 120 cm augsts un 140cm plats – ir kāda Misisipi latvieša daiļamatnieka darbs. Tas greznoja Senatobijas luterāņu baznīcu arī pēc tam, kad latviešu draudze tur vairs nedarbojās. Kad 1994. gadā baznīca nonāca vietējās pašvaldības rokās un ēkas nākotne kļuva neskaidra, llona un Jānis Studenti noorganizēja kroņluktura glābšanu – noīrēja piekabi un aizbrauca tam pakaļ. Pēc viņu ierosinājuma kroņlukturi nopirka Bļodnieku ģimene, lai to novietotu kādā latviešu namā, ko grasījās iegādāties Ņūdžersijas (New Jersey) latvieši. Nams toreiz netika nopirkts, bet grandiozā izmēra kroņlukturis vairāk nekā 20 gadus “dzīvoja” uz klavierēm J. Bļodnieka mājā. 2020. gadā viņš to uzdāvināja muzejam “Latvieši pasaulē”.
